GALAKTIKAS UN VISUMS / Materiālus sagatavoja: Ilgonis Vilks

AtpakaļGalaktiku pasaule

Pēc formas galaktikas iedala trīs tipos – eliptiskās, spirālveida un nerergulārās.

Lielākā daļa galaktiku, tāpat kā mūsu Galaktika, ir spirālveida.

Eliptiskās un neregulārās galaktikas ir ļoti atšķirīgas.

Dažu galaktiku kodolos norisinās intensīvi procesi, kuros rodas spēcīgs starojums.


Galaktiku klasifikācija

Daļa miglaino plankumu, kas redzami starp zvaigznēm, nepieder mūsu Galaktikai, bet ir patstāvīgas zvaigžņu sistēmas - galaktikas. Vēl 20. gadsimta sākumā nebija skaidrības par galaktiku dabu - tās uzskatīja par mūsu Galaktikā ietilpstošiem spirālveida miglājiem. Tikai 1924. gadā amerikāņu astronomam Edvinam Hablam izdevās ar tai laikā pasaulē spēcīgāko Vilsona kalna observatorijas teleskopu ieraudzīt atsevišķas zvaigznes Andromedas miglājā un pierādīt, ka spirālveida miglāji ir tālas zvaigžņu sistēmas. Spēcīgā teleskopā pie visas debess var redzēt aptuveni 5 miljonus galaktiku un katra no tām ir milzīga zvaigžņu sistēma ar daudziem miljardiem zvaigžņu. Taču patiesībā galaktiku ir vēl daudz vairāk. Galaktiku izmēri ir ļoti dažādi. Pastāv gigantiskas galaktikas, kas ir vairākas reizes lielākas par mūsu Galaktiku, taču netrūkst arī pundurgalaktiku.

Pēc ārējā izskata galaktikas iedala eliptiskajās, spirālveida un neregulārajās galaktikās. Eliptiskās galaktikas ir apaļi vai saplacināti zvaigžņu mākoņi. Tās apzīmē ar burtu E un to saspieduma pakāpi raksturo ar skaitli no 0 līdz 7. E0 tipa galaktikas ir lodveidīgas, bet E7 – stipri saplacinātas. Spirālveida galaktikas ir daudzējādā ziņā līdzīgas mūsu Galaktikai. To raksturīgākā pazīme ir spirālzari. Spirālveida galaktikas dalās divās grupās. Normālajām spirālveida galaktikām (S) spirālzari sākas tieši no centra, bet šķērsotajām spirālveida galaktikām (SB) centrālais sablīvējums ir pagarināts un spirālzari sākas tā galos. Pastāv arī lēcveida galaktikas (S0), kas ir pārejas forma no eliptiskajām uz spirālveida galaktikām. Neregulārās galaktikas (Ir), kā rāda nosaukums, ir neregulāras formas zvaigžņu mākoņi..

E. Habla ieviestā galaktiku klasifikācija. I. Vilka zīmējums. 40,7 kb

Galaktiku tipi

Tips

Apakštips

Apzīmējums

Raksturojums

Eliptiskā galaktika --- E Elipsoidāla zvaigžņu sistēma, kurā ir tikai vecas zvaigznes, nav gāzu un putekļu mākoņu, nav spirālzaru
Lēcveida galaktika --- S0 Vārpstveida formas galaktika; pārejas forma starp eliptiskajām un spirālveida galaktikām
Spirālveida galaktika Normālā S Galaktika, kurai ir spožs centrālais sablīvējums, no vecām zvaigznēm sastāvošs sfērisks halo un no jaunām zvaigznēm, gāzes un putekļiem sastāvošs disks. Diskā atrodas spirālzari
  Šķērsotā galaktika SB Spirālveida galaktika, kurai ir izstiepts centrālais sablīvējums - t.s. šķērsis, kura galos sākas spirālzari
Neregulārā galaktika --- Ir Galaktika, kam raksturīga neregulāra forma un haotisks dažāda vecuma zvaigžņu izvietojums

Spirālveida un lēcveida galaktikas

Spirālveida galaktikas veido apmēram 50 % galaktiku kopskaita. Savukārt puse no visām spirālveida galaktikām ir šķērsotās galaktikas. Galaktiku izvietojums attiecībā pret Zemi atšķiras, tādēļ daļu galaktiku mēs redzam it kā pretskatā, citas - ieslīpi vai arī no sāniem. Pēdējām bieži redzama tumšo miglāju josla, kas dala galaktiku divās daļās.

Dažādas spirālveida galaktikas. Augšā – Sc tipa galaktika, kas redzama pretskatā. ESO attēls. 146,1 kb.

Augšā pa labi – galaktika, kas redzama ieslīpi no sāniem. AURA/NOAO/NSF attēls. 17,9 kb.

Pa labi – spirālveida galaktika, kas redzama tieši no sāniem un kuras disku šķērso tumša putekļu josla. AURA/NOAO/NSF attēls. 9,0 kb

Spirālveida galaktikām, tāpat kā mūsu Galaktikai, ir zvaigžņu disks ar centrālo sablīvējumu. 5 līdz 10% diska masas veido gāze un putekļi, no kuriem veidojas jaunas zvaigznes. Šī iemesla dēļ spirālveida galaktikās ir daudz spožu miglāju un karstu pārmilzu zvaigžņu. Lielāko spirālveida galaktiku diametrs sasniedz 30 līdz 40 kpc.

Sa tipa spirālveida galaktika M 33, kas atrodas Trijstūra zvaigznājā. AAT/D.Malin attēls. 21,7 kb Galaktikā M 33, kas ir viena no tuvākajām galaktikām, labi saskatāmi atsevišķi gāzu miglāji. HST/STScI attēls. 90,0 kb

Pēc spirālzaru attīstības pakāpes spirālveida galaktikas iedala trīs apakštipos: Sa, Sb un Sc. Sa tipa galaktikām ir liels centrālais sablīvējums un vāji izteikti spirālzari, Sc - spirālzari ir visizteiktākie. Mūsu Galaktika, visticamāk, pieder pie Sb tipa galaktikām. Šķērsotās galaktikas apzīmē attiecīgi SBa, SBb un SBc.

SBc tipa šķērsotā spirālveida galaktika. AAT attēls. 8,7 kb SBb tipa šķērsotā spirālveida galaktika. AAT attēls. 13,6 kb

Lēcveida galaktikas veido aptuveni 20 % visu galaktiku. Lēcveida galaktikas ir līdzīgas gan eliptiskajām, gan spirālveida galaktikām. Tām ir saplacināts zvaigžņu disks bez spirālzariem ar blīvāku centrālo daļu un elipsveida zvaigžņu oreols.

Lēcveida galaktika (attēlā pa labi). AURA/NOAO/NSF attēls. 9,8 kb

Dati par dažām spirālveida galaktikām

Nosaukums vai apzīmējums

Zvaigznājs

Spožums, zv. l.

Leņkiskie izmēri, loka min.

Attālums, ly

Andromedas miglājs Andromeda

3,7

197'x 92'

2200000

M 33 Trijstūris

6,3

83' x 53'

2400000

M 101 Lielais Lācis

7,8

28' x 28'

12400000

Atvars Medību Suņi

9,2

14' x 10'

22800000


Eliptiskās un neregulārās galaktikas

Eliptiskās galaktikas veido 25% galaktiku kopskaita. Tām ir ļoti vienkārša struktūra. Eliptiskās galaktikas ir elipsoidālas formas zvaigžņu mākoņi, kuru spožums pakāpeniski palielinās centra virzienā. Tajās praktiski nav gāzes, tāpēc tajās nenotiek jaunu zvaigžņu veidošanās. Eliptiskās galaktikas sastāv galvenokārt no vecām zvaigznēm - sarkanajiem milžiem, dzeltenajiem un sarkanajiem punduriem. Starp eliptiskajām galaktikām sastopamas gan pašas lielākās galaktikas ar milzīgu diametru, masu un starjaudu, gan niecīgas pundurgalaktikas.

E3 tipa eliptiskā galaktika. AAT attēls. 8,5 kb Eliptiskā galaktika tuvplānā. Tās perifērijā iespējams izšķirt atsevisķus zvaigžņu sakopojumus (apzīmēti ar aplīšiem). ESO attēls. 20,4 kb

5% galaktiku, kas neietilpst nevienā no minētajiem iedalījumiem, ir neregulārās galaktikas. Tām ir neregulāra forma un neviendabīga struktūra. Neregulārajām galaktikām nav kodola. Šajās galaktikās ir daudz gāzu un putekļu, kas veido 20 līdz 50 % visas galaktikas masas. Atsevišķos neregulāro galaktiku apgabalos norisinās intensīva zvaigžņu veidošanās, tāpēc tur ir daudz jaunu un karstu zvaigžņu. Neregulāro galaktiku masa, izmēri un starjauda vidēji ir mazāka nekā eliptiskajām un spirālveida galaktikām.

Neregulārās galaktikas – Lielais Magelāna Mākonis (pa kreisi) un Mazais Magelāna Mākonis (pa labi). AAT attēli. 16,0 un 13,0 kb.

Aktīvās galaktikas un kvazāri

Nelielai daļai galaktiku ir neparasti kodoli, kas spēcīgi izstaro redzamo gaismu, radioviļņus un citu starojumu, kā arī izmet gāzu strūklas. Galaktikas, kuru kodolos notiek intensīvi procesi, sauc par aktīvajām galaktikām. Atkarībā no dominējošā starojuma veida, izšķir radiogalaktikas, Seiferta galaktikas un kvazārus. Uzskata, ka aktīvās galaktikas kodola enerģijas avots ir melnais caurums ar lielu masu, kurā krīt apkārtnē esošo zvaigžņu viela, radot daudzveidīgu starojumu un gāzu strūklas. Pēdējos gados iegūti novērojumi, kas apstiprina šo viedokli.

Aktīvās galaktikas kodols, kurā, iespējams, atrodas melnais caurums. HST/STScI attēls. 37,9 kb Aktīvā galaktika, no kuras kodola izsviesta gāzu strūkla. NASA zīmējums. 8,4 kb

Radiogalaktikas izstaro vairāk enerģijas radiodiapazonā nekā atbilstošās galaktikas zvaigznes optiskajā diapazonā. Radiostarojums plūst nevis no pašas galaktikas, bet no diviem starojuma avotiem abpus tās. To rada gāzes strūklas, kas izmestas no galaktikas kodola un sniedzas 10 līdz 100 kpc attālumā. Seiferta galaktikām ir spoži zvaigžņveida kodoli; to spektros redzamas platas emisijas līnijas. Tās pastiprināti staro infrasarkanajā, ultravioletajā un rentgendiapazonā.

Triju radiogalaktiku optiskie attēli, kurās ar zilajām līnijām parādīti radiostarojuma avoti abpus galaktikai. HST/STScI attēls. 62,2 kb Seiferta galaktika. HST/STScI attēls. 16,3 kb

Pēc mūsdienu priekšstatiem, pie aktīvajām galaktikām pieder arī kvazāri, kas ir ļoti tālu galaktiku aktīvie kodoli. Lielā attāluma dēļ galaktika, kas apņem kvazāru, redzama tikai atsevišķos gadījumos. Kvazāri ir vieni no jaudīgākajiem starotājiem Visumā. To starjauda ir aptuveni 1000 reizes pārsniedz mūsu Galaktikas starjaudu. Pēc fizikālajām īpašībām kvazāri ir līdzīgi Seiferta galaktikām, tikai to starojums ir spēcīgāks. Kvazāri izstaro ne vien redzamo gaismu, bet arī radioviļņus un rentgenstarojumu. Dažiem no tiem ir novērojamas garas gāzu izvirdumu strūklas. Acīmredzot kvazāri ir jaunas galaktikas, kas atrodas straujas attīstības posmā. Kvazāri tika atklāti 1960. gadā. To nosaukums radies kā saīsinājums no angļu valodas vārdiem quasi stellar source - kvazizvaigžņveida starojuma avots. Viens no tuvākajiem un spožākajiem kvazāriem ir kvazārs ar apzīmējumu 3C 273 Jaunavas zvaigznājā. Attālums līdz tam ir 630 Mpc.

Tuvākais zināmais kvazārs 3C 273 (centrā). Labajā pusē saskatāma no kvazāra izsviestā gāzu strūkla. AURA/NOAO/NSF attēls. 6,6 kb Ar Habla kosmisko teleskopu izdevies nofotografēt dažas kvazāru “mītnes” galaktikas. HST/STScI attēls. 72,9 kb

Aktīvo galaktiku iedalījums

Tips

Raksturojums

Radiogalaktika

Galaktika, kam salīdzinājumā ar parastajām galaktikām ir anomāli intensīvs starojums radioviļņu diapazonā

Seiferta galaktika

Aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas

Kvazārs

Zvaigžņveidīgs kosmiskais objekts, kam raksturīgs ļoti intensīvs starojums radioviļņu diapazonā

 

Divas mijiedarbojošās galaktikas sadursmes procesā (pa kreisi). Pa labi – galaktiku centrālā daļa tuvplānā. HST/STScI attēls. 62,2 kb Šajā galaktikā sadursme ar citu galaktiku ir ierosinājusi intensīvu zvaigžņu veidošanos gredzenveida apagabalā ap galaktikas centrālo daļu. HST/STScI attēls. 76,5 kb

Ja divas galaktikas atrodas cieši blakus, starp tām darbojas spēcīgs pievilkšanās spēks, kas izraisa galaktiku pārvietošanos vienai attiecībā pret otru un var arī izmainīt galaktiku formu. Reizēm notiek galaktiku sadursmes. Sadursme šajā gadījumā ir nosacīts jēdziens, jo attālumi starp zvaigznēm galaktikās ir ļoti lieli un galaktikas var brīvi iziet viena otrai cauri, zvaigznēm nesaskaroties. Taču starp tām notiek gravitācijas mijiedarbība, tāpēc šādas galaktikas sauc par mijiedarbojošām galaktikām. Iespējams arī galaktiku “kanibālisms”, kad lielākā galaktika “aprij” mazāko, piesaistot sev daļu tās zvaigžņu. No mūsu viedokļa galaktiku sadursme ir lēns process - tā ilgst vairākus simtus miljonu gadu, tāpēc no Zemes šķiet kā nemainīga, sastingusi aina.

 


 

Zvani un jautā!
(+371) 29339942

  • Lielākais Latvijas interneta veikalu preču meklētājs
  • Salidzini.lv logotips
  • Minox
  • Pulsar
  • National Geographic
  • Meade
  • Lunt Solarsystems
  • Sky-Watcher
  • Bresser
  • Helios
  • Yukon Optics Global
  • Zoffoli
  • Celestron
 
© 2018, SIA "Omicron"