KOSMISKIE LIDOJUMI / Materiālus sagatavoja: Ilgonis Vilks

AtpakaļKosmosa apgūšanas gaita

Lai pārvarētu Zemes pievilkšanas spēku, vajadzēja izveidot jaudīgas raķetes.

Četrus gadus pēc pirmā mākslīgā pavadoņa palaišanas kosmosā devās cilvēks.

Automātiskās zondes devās uz planētām drīz pēc kosmosa apgūšanas sākuma.

Kosmiskie lidojumi ar laiku kļuva par pierastu lietu.

Nozīmīgs kosmonautikas sasniegums bija pilotējamie lidojumi uz Mēnesi.

Svarīgāko kosmosa apguves notikumu hronoloģija.


Raķešdzinēji un raķetes

Kosmonautikas teorētiskos pamatus izveidoja krievu zinātnieks Konstantīns Ciolkovskis divdesmitā gadsimta sākumā. Praktiska raķešdzinēju konstruēšana un izmēģināšana sākās 20. gadsimta 30. gados. Pirmais panākumus guva amerikānis Roberts Godards, kurš konstruēja ar benzīnu un šķidru skābekli darbināmu raķeti, kas 1926. gada 16. martā veica 2,5 sekundes ilgu lidojumu. Plašāki raķešu konstruēšanas darbi notika PSRS un Vācijā.

1931. gadā Maskavā izveidojās Reaktīvās kustības izpētes grupa, kurā darbojās Rīgā dzimušais Frīdrihs Canders, vēlākais Krievijas galvenais raķešu konstruktors Sergejs Koroļovs un citi. Darbi tika veikti ar lielu entuziasmu un 1933. gada 25. novembrī tika sekmīgi palaista raķete GIRD - X, kas sasniedza 80 m augstumu.

R. Godards

R. Godards pie savas raķetes. Attēls no NASA arhīva

A - 4

Startē vācu raķete A-4, kuru ASV pēc Otrā pasaules kara ieguva kā trofeju. Raķete papildināta ar nelielu augšējo pakāpi. Attēls no NASA arhīva

Raķešdzinēju konstruēšana norisinājās arī Vācijā. Vācu zinātnieki un inženieri Johanness Vinklers, Hermanis Oberts un citi izmēģināja dažādus raķešu dzinēju variantus. Raķete Repulsor sasniedza pat 1,6 km augstumu. Vernera fon Brauna vadībā Pēnemindē Baltijas jūras piekrastē tika izveidots raķešu poligons, no kura 1938. gada vasarā tika sekmīgi palaista raķete A-5, kas darbojās ar etilspirtu un šķidru skābekli. Izmantojot gūto pieredzi, tika izveidota vēl jaudīgāka raķete. 1942. gada oktobrī raķete A-4, kas spēja nest 1 tonnu lielu kravu, sasniedza 85 km augstumu un veica 190 km lielu attālumu.

Verners fon Brauns

Raķešu konstruktors Verners fon Brauns, kurš pēc Otrā pasaules kara konstruēja amerikāņu kosmiskās raķetes. Attēls no NASA arhīva

Sergejs Koroļovs

PSRS galvenais raķešu konstruktors Sergejs Koroļovs vada pirmā kosmonauta startu. Attēls no NASA arhīva

Pēc otrā pasaules kara Krievijā un ASV tika uzbūvētas raķetes, kas varēja veikt lidojumu no viena kontinenta uz citu. Tās bija iespējams pielāgot kosmisko lidojumu veikšanai. PSRS izmēģināja raķeti atmosfēras augšējo slāņu izpētei, kas sasniedza 110 km augstumu un varēja nest 8 tonnas lielu kravu. Lai izpētītu pārslodzes un bezsvara ietekmi uz dzīviem organismiem, no 1951. gada lidojumos ar šīm raķetēm devās suņi. 1954. gadā ASV tika izvirzīts projekts, kura mērķis bija tuvāko gadu laikā palaist orbītā ap Zemi nelielu pavadoni, taču amerikāņus apsteidza PSRS.


Pirmie starti

1957. gada 4. oktobrī PSRS palaida kosmosā pirmo Zemes mākslīgo pavadoni Sputņik - 1. Tas raidīja uz Zemi regulārus radiosignālus - pīkstienus. Sputņik - 1 riņķoja ap Zemi trīs mēnešus, pēc tam tas iegāja atmosfēras blīvajos slāņos un sadega. Jau pēc mēneša pirmajam pavadonim sekoja otrs, ievērojami lielāks pavadonis Sputņik - 2, ar kuru orbitālā lidojumā devās pirmā dzīvā būtne - suns Laika. 1958. gada maijā PSRS palaida trešo pavadoni, kura masa jau sasniedza 1,3 tonnas. Tajā bija uzstādīta aparatūra atmosfēras augšējo slāņu, Zemes magnētiskā lauka, Saules starojuma un mikrometeorītu plūsmu izpētei.

1958. gada 31. janvārī tika palaists pirmais amerikāņu pavadonis Explorer - 1. Kaut arī pavadoņa masa bija tikai 5 kg, ar tajā novietoto aparatūru izdevās izdarīt nozīmīgu atklājumu, proti, ka Zemi apjož radiācijas joslas. Nākamajos gados orbītā tika nogādāti vēl vairāki ASV pavadoņi.

Pirmais Zemes mākslīgais pavadonis

Pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Attēls no NASA arhīva

Suns Laika - pirmā dzīvā būtne kosmosā

Suns Laika – pirmā dzīvā būtne kosmosā. Attēls no NASA arhīva

Explorer - 1

ASV pirmais pavadonis Explorer – 1. Attēls no NASA arhīva

Juno - 1

Raķete Juno-1, ar kuru tika palaists pirmais amerikāņu pavadonis. Attēls no NASA arhīva

Panākumu iedvesmoti, amerikāņi 1958. gadā mēģināja palaist kosmisko zondi uz Mēnesi. Taču pirmā panākumus atkal guva PSRS. 1959. gada 2. janvārī tika palaista zonde Luna - 1, kas palidoja garām Mēnesim 5000 km attālumā. Tas bija pirmais kosmiskais aparāts, kas sasniedza otro kosmisko ātrumu un nonāca orbītā ap Sauli. Tam sekoja Luna - 2, kas 1959. gada septembrī sasniedza Mēness virsmu, precīzāk sakot, ietriecās tajā. Ar šajā zondē izvietoto aparatūru izdevās konstatēt, ka Mēnesim nav magnētiskā lauka un radiācijas joslu. Nozīmīgs sasniegums bija Mēness neredzamās puses fotogrāfijas, kuras mēnesi vēlāk pārraidīja zonde Luna - 3.

1961. gada 12. aprīlī pienāca brīdis, kad kosmosā devās pirmais cilvēks - Jurijs Gagarins. Vienvietīgais kosmosa kuģis Vostok startēja no Baikonuras kosmodroma, 108 minūtēs veica vienu apriņķojumu ap Zemi un nolaidās ne pārāk tālu no starta vietas. Šis lidojums pierādīja, ka cilvēks var uzturēties un sekmīgi strādāt kosmosā. Pirms J. Gagarina starta notika vairāki izmēģinājuma lidojumi, kuros kosmosā tika sūtīti suņi un cilvēka manekens.

Nesējraķete Vostok

Nesējraķete Vostok. Attēls no NASA arhīva

Jurijs Gagarins

Pirmais kosmonauts Jurijs Gagarins. Attēls no NASA arhīva

Otrais cilvēks kosmosā formāli bija amerikānis Alans Šepards, kurš 1961. g. maijā veica suborbitālo lidojumu (paceļoties kosmosā, bet neapriņķojot Zemi). Divus mēnešus vēlāk tādā pašā lidojumā devās arī Virdžils Grisoms. ASV "sasniedza orbītu" tikai 1962. gada 20. februārī, kad kosmosa kuģī Mercury - 6 trīs apriņķojumus ap Zemi veica Džons Glenns.

Džons Glenns

Pirmais amerikāņu astronauts Džons Glenns. Attēls no NASA arhīva

Nesējraķete Atlas

Nesējraķete Atlas, kas pacēla orbītā Dž. Glenna kosmosa kuģi. Attēls no NASA arhīva

Līdz 1963. gada vidum kosmosa kuģi Mercury un Vostok katrs bija veikuši sešus lidojumus un ar tiem kosmosā bija devušies 12 cilvēki. PSRS kosmonauts Hermanis Titovs pavadīja kosmosā diennakti, Valērijs Bikovskis kosmiskā lidojuma ilguma rekordu pagarināja līdz 5 diennaktīm un kosmosā devās pirmā sieviete – Valentīna Tereškova.

Ja pirmie lidojumi vairāk bija domāti kosmiskās tehnikas izmēģināšanai un prioritātes pierādīšanai, tad vēlāk tie ieguva praktisku un zinātnisku ievirzi. Tika palaisti pirmie meteoroloģiskie, astronomiskie, navigācijas, sakaru, arī militārie pavadoņi. Sākās starpplanētu telpas pētījumi. Uz Mēnesi, Venēru un Marsu tika nosūtītas pirmās starpplanētu zondes.


Planētu izpēte

Planētu pētījumi ir viens no spilgtākajiem kosmisko lidojumu lietderības apliecinājumiem. Pēc kosmisko aparātu apmeklējuma daudzus priekšstatus par planētām nācās pilnīgi pārvērtēt. Piemēram, Venēra izrādījās daudz karstāka, Marss - daudz aukstāks nekā domāja līdz tam, bet Urānu un Neptūnu izdevās ieraudzīt burtiski kā no jauna. Vienīgā planēta, kuru tuvumā nav pētījuši kosmiskie aparāti, ir Plutons, bet arī šo "robu" plānots aizpildīt 21. gadsimta sākumā, kad uz Plutonu dosies zonde Pluto Express.

 

Merkura zondes 

(ASV)

Nosaukums

Starta datums

Paveiktais

Mariner - 10

3.11.1973.

1974. - 1975. gadā trīs reizes pārlidoja planētu, nofotografēja aptuveni pusi tās virsmas un veica citus mērījumus

Mariner - 10

Merkura zonde Mariner – 10. NASA foto

 

Venēras zondes

(zondes Venera un Zond – PSRS, pārējās – ASV)

Nosaukums

Starta datums

Paveiktais

Venera – 1

12.02.1961.

Pirmais mēģinājums veikt lidojumu uz citu planētu. Tas nebija sevišķi veiksmīgs, jo zonde pagāja garām Venērai 100 000 km attālumā

Mariner – 1

22.07.1962.

Neveiksmīgs starts

Mariner – 2

27.08.1962.

Pirmie reālie mērījumi citas planētas tuvumā. 1962. gada 14. decembrī palidoja garām Venērai aptuveni 35 000 km attālumā un konstatēja, ka Venērai nav magnētiskā lauka, toties ir ļoti karsta virsma

Zond – 1

02.04.1964.

Neveiksmīgs lidojums Venēras virzienā

Venera – 2

12.11.1965.

Palidoja garām Venērai 24 000 km attālumā

Venera – 3

16.11.1965.

1966. gada martā saniedza Venēru, taču nolaižamais aparāts nenobremzējās un ietriecās planētas virsmā

Venera – 4

12.06.1967.

Nolaižamais aparāts 1967. gada oktobrī 1,5 stundas ilgi laidās ar izpletni lejup blīvajā planētas atmosfērā un raidīja ziņas par to

Mariner – 5

14.06.1967.

Pārlidoja Venēru 4000 km attālumā un veica mērījumus

Venera – 5

5.01.1969.

Veica lēnu nolaišanos Venēras atmosfērā

Venera – 6

10.01.1969.

Veica lēnu nolaišanos Venēras atmosfērā

Venera – 7

17.08.1970.

1970. gada 15. decembrī sekmīgi sasniedza Venēras virsmu un pārraidīja ziņas par temperatūru un spiedienu uz tās

Venera – 8

27.03.1972.

Veica lēnu nolaišanos un planētas virsmas pētījumus

Mariner – 10

3.11.1973.

Venēras pētījumi pa ceļam uz Merkuru. Pirmais gravitācijas manevrs pie citas planētas - Venēras pārlidojums zondi pavērsa Merkura virzienā
Venera - 9

8.06.1975.

Nolaidās uz Venēras un pārraidīja pirmos virsmas attēlus. Orbitālais aparāts kļuva par pirmo planētas mākslīgo pavadoni un pētīja mākoņu segas augšējos slāņus
Venera - 10

14.06.1975.

Nolaidās uz Venēras un pārraidīja virsmas attēlus. Orbitālais aparāts kļuva par planētas mākslīgo pavadoni un pētīja mākoņu segas augšējos slāņus
Pioneer-Venus - 1

20.05.1978.

Iegāja orbītā ap Venēru un turpmāko gadu gaitā ar radiolokatoru uzmērīja tās virsmu, kā rezultātā tika sastādīta pirmā planētas karte
Pioneer-Venus - 2

8.08.1978.

No zondes atdalījās četri nolaižamie aparāti, kas nolaidās planētas atmosfērā un veica detalizētu gāzu sastāva analīzi
Venera - 11

9.09.1978.

Nolaižamais aparāts pētīja atmosfēru un virsmu. Orbitālais aparāts veica pētījumus no pārlidojuma trajektorijas
Venera - 12

14.09.1978.

Nolaižamais aparāts pētīja atmosfēru un virsmu. Orbitālais aparāts veica pētījumus no pārlidojuma trajektorijas
Venera - 13

30.10.1981.

1982. gadā ieguva pirmos krāsainos virsmas attēlus un noteica grunts sastāvu
Venera - 14

4.11.1981.

1982. gadā ieguva krāsainus virsmas attēlus un noteica grunts sastāvu
Venera - 15

2.06.1983.

Venēras kartēšana ar radaru no pavadoņa orbītas
Venera - 16

7.06.1983.

Pēdējā šīs sērijas zonde. 1983. gadā sasniedza Venēru un zondēja planētas virsmu no pavadoņa orbītas ar radara palīdzību
Magellan

4.05.1989.

Planētas mākslīgais pavadonis, kas divus gadus ar augstu precizitāti kartēja Venēras virsmu un uzmērīja reljefa augstumu ar radiolokācijas aparatūru

Mariner - 2

Pirmā Venēras zonde Mariner - 2. NASA zīmējums

Pioneer-Venus - 2

Zonde Pioneer-Venus – 2. NASA zīmējums

Magellan

Zonde Magellan dodas uz Venēru. NASA foto

Marsa zondes

(Mars un Fobos – PSRS, Nozomi – Japāna, pārējās – ASV)

Nosaukums

Starta datums

Paveiktais

Mars – 1

1.11.1962.

Pusceļā pārtrūka sakari

Mariner – 3

5.11.1964.

Neveiksmīgs starts

Mariner – 4

28.11.1964.

Pirmie dati no Marsa apkaimes. 1965. gada 14. jūlijā aizlidoja garām Marsam 10 000 km attālumā un konstatēja, ka planētai nav vērā ņemama magnētiskā lauka, bet atmosfēra ir ļoti retināta. Ieguva pirmos tuvplāna attēlus

Zond – 2

30.11.1964.

Palaists Marsa virzienā

Mariner – 6

24.02.1969.

Marsa pētījumi no pārlidojuma trajektorijas, attēlu pārraide

Mariner – 7

27.03.1969.

Marsa pētījumi no pārlidojuma trajektorijas, attēlu pārraide

Mariner – 8

8.05.1971.

Neveiksmīgs starts

Mars – 2

19.05.1971.

Orbitālais bloks kļuva par mākslīgo pavadoni, taču neieguva kvalitatīvus attēlus putekļu vētras dēļ. Nolaižamais aparāts informāciju nenoraidīja

Mars – 3

28.05.1971.

Orbitālais bloks kļuva par mākslīgo pavadoni, taču neieguva kvalitatīvus attēlus putekļu vētras dēļ. Datu pārraide no virsmas pārtrūka pēc 20 sekundēm

Mariner – 9

30.05.1971.

1971. gada 13. novembrī kļuva par pirmo citas planētas mākslīgo pavadoni. Noraidīja uz Zemi vairāk nekā 7000 Marsa attēlu, pirmo reizi tuvumā aplūkoja Marsa pavadoņus Fobosu un Deimosu

Mars – 4

21.07.1973.

Aizlidoja garām planētai un nekļuva par tās pavadoni

Mars – 5

25.07.1973.

Iegāja orbītā ap planētu, pārraidīja attēlus

Mars – 6

5.08.1973.

Laidās lejup uz Marsa un pārraidīja datus par planētas atmosfēru, taču tiešā virsmas tuvumā sakari pārtrūka

Mars – 7

9.08.1973.

Nolaižamais aparāts netrāpīja planētai, bet aizlidoja garām
Viking - 1

20.08.1975.

Orbitālais modulis vairākus gadus pārraidīja Marsa virsmas, Fobosa un Deimosa uzņēmumus. Nolaižamais aparāts izmērīja temperatūru un spiedienu dažādā augstumā virs planētas, veica pilnīgu Marsa atmosfēras ķīmiskā sastāva analīzi, pārraidīja daudzas Marsa ainavas, izanalizēja grunts sastāvu un veica dzīvības meklējumus. Darbojās uz Marsa 6 gadus.
Viking - 2

9.09.1975.

Orbitālais modulis vairākus gadus pārraidīja Marsa virsmas, Fobosa un Deimosa uzņēmumus. Nolaižamais aparāts izmērīja temperatūru un spiedienu dažādā augstumā virs planētas, veica pilnīgu Marsa atmosfēras ķīmiskā sastāva analīzi, pārraidīja daudzas Marsa ainavas, izanalizēja grunts sastāvu un veica dzīvības meklējumus. Darbojās uz Marsa 3,5 gadus
Fobos - 1

7.07.1988.

Zaudēti sakari pa ceļam uz Marsu
Fobos - 2

12.07.1988.

Kļuva par Marsa pavadoni, Fobosa pētījumi neizdevās sakaru zuduma dēļ
Mars Observer

25.09.1992.

Pārtrūka sakari trīs dienas pirms ieiešanas orbītā ap planētu
Mars Global Surveyor

7.11.1996.

Ilgstoša Marsa virsmas kartēšana no pavadoņa orbītas. Zonde riņķo 350 km augstumā un tās iegūto attēlu izšķirtspēja ir 1,4 m
Mars - 96

16.11.1996.

Nesējraķetes kļūdas dēļ sadega atmosfērā
Mars Pathfinder

4.12.1996.

1997. gada 4. jūlijā nolaidās uz Marsa un gandrīz trīs mēnešus pārraidīja Marsa panorāmas un veica dažādus mērījumus. Pašgājējs aparāts Sojourner pētīja Marsa akmeņus un grunti nolaišanās vietas apkārtnē
Nozomi

3.07.1998.

Pirmā Japānas zonde Marsa izpētei. 2003. gadā plānoti Marsam tuvās kosmiskās telpas pētījumi
Mars Climate Orbiter

11.12.1998.

Gāja bojā, ieejot orbītā ap Marsu (nepareizas vadības komandas dēļ pielidoja pārāk tuvu Marsam un sadega planētas atmosfērā vai ietriecās tās virsmā)
Mars Polar Lander

3.01.1999.

Gāja bojā, nolaižoties uz Marsa (acīmredzot priekšlaicīgi izslēdza nolaišanās dzinējus un ietriecās Marsa virsmā)

Mariner - 4

Pirmā Marsa zonde Mariner - 4. NASA foto

Viking

Zondes Viking nolaižamais aparāts. NASA foto

Mars Pathfinder

Mars Pathfinder (priekšplānā) uz Marsa. Pie akmeņa redzams mobilis Sojourner. NASA foto

Sojourner

Marsa pašgājējs aparāts Sojourner. NASA foto

Milzu planētu zondes

(visas – ASV, atskaitot moduli Huygens, kas izgatavots Eiropā)

Nosaukums

Starta datums

Paveiktais

Pioneer – 10

3.03.1972.

1973. gadā pārraidīja pirmos Jupitera uzņēmumus no neliela attāluma, pētīja planētas apkārtni un tās pavadoņus
Pioneer – 11

6.04.1973.

Jupitera un Saturna pētījumi no pārlidojuma trajektorijas. 1979. gadā sasniedza Saturnu un pārraidīja pirmos detalizētos planētas attēlus
Voyager – 2

20.08.1977.

1979. gadā pārlidoja Jupiteru 650 000 km attālumā, pārraidīja uz Zemi daudzus kvalitatīvus Jupitera un pavadoņu attēlus, pētīja planētas atmosfēru, noteica Jupitera jonosfēras un magnetosfēras raksturlielumus. 1981. gadā veica Saturna pētījumus. Vienīgā zonde, kas pētījusi Urānu un Neptūnu. 1986. gadā pārlidoja Urānu, bet 1989. gadā – Neptūnu. Sniedza daudz jaunu datu par abu planētu izskatu, atmosfēru un magnētisko lauku, atklāja jaunus pavadoņus.
Voyager – 1

5.09.1977.

Vispusīgi Jupitera un Saturna pētījumi. 1979. gadā pārlidoja Jupiteru 280 000 km attālumā, pārraidīja uz Zemi daudzus kvalitatīvus Jupitera un pavadoņu attēlus, pētīja planētas atmosfēru, noteica Jupitera jonosfēras un magnetosfēras raksturlielumus. 1980. gadā veica Saturna pētījumus, kā arī cieši tuvojās Saturna pavadonim Titānam un apstiprināja tā atmosfēras pastāvēšanu
Galileo

18.10.1989.

Asteroīdu, Jupitera un tā pavadoņu pētījumi. 1995. gadā sasniedza Jupiteru. Nolaižamais aparāts gandrīz stundu mērīja planētas atmosfēras slāņu raksturlielumus, orbitālais aparāts veica Jupitera un tā pavadoņu pētījumus ar telekamerām, spektrometriem un citiem instrumentiem
Cassini

15.10.1997.

2004. gadā plānots veikt Saturna un tā pavadoņa Titāna pētījumus. Orbitālais aparāts kļūs par Saturna pavadoni, bet nolaižamais aparāts Huygens nolaidīsies uz Titāna virsmas

Mars Global Surveyor

Marsa zonde Mars Global Surveyor. NASA zīmējums

Pioneer - 10

Pirmā Jupitera zonde Pioneer – 10. NASA zīmējums

Galileo

Jupitera zonde Galileo. NASA zīmējums

Cassini

Saturna zonde Cassini. NASA zīmējums

Zondes Saules, komētu, asteroīdu un starpplanētu vides izpētei

(Helios – Vācija, Vega – PSRS, Giotto – Rietumeiropa, Suisei – Japāna, pārējās – ASV)

Nosaukums

Starta datums

Paveiktais

Helios - 1

10.12.1974.

Saules pētījumi no 0,3 astronomisko vienību attāluma
Helios - 2

15.01.1976.

Saules pētījumi no 0,3 astronomisko vienību attāluma
ISEE – 3 (ICE)

12.08.1978.

Starpplanētu telpas un komētu pētījumi. Sasniedza Džakobīni-Cinnera komētu un izlidoja cauri tās astei
Vega – 1

15.12.1984.

Venēras un Haleja komētas pētījumi. 1986. gadā ieguva aptuvenus komētas kodola attēlus
Vega – 2

21.12.1984.

Venēras un Haleja komētas pētījumi. 1986. gadā ieguva aptuvenus komētas kodola attēlus
Giotto

2.07.1985.

1986. gadā palidoja garām Haleja komētas kodolam 600 km attālumā un ieguva kvalitatīvus kodola attēlus. 1992. gadā veica Griga-Skjellerupa komētas pētījumus
Suisei

18.08.1985.

Haleja komētas pētījumi
Galileo

18.10.1989.

Asteroīdu un Jupitera pētījumi. 1992. gadā palidoja garām asteroīdam Gaspra un ieguva pirmos mazās planētas uzņēmumus no neliela atstatuma. 1993. gadā tuvojās mazajai planētai Idai un atklāja tās pavadoni Daktilu
Ulysses

6.10.1990.

Saules un starpplanētu telpas pētījumi. Zondes orbīta ir gandrīz perpendikulāra ekliptikas plaknei. 1994. - 1995. gadā pārlidoja Saules polu rajonus, kad Saules aktivitāte bija minimāla. 2000. – 2001. gadā veica otru pārlidojumu, kad Saules aktivitāte bija maksimāla
NEAR

17.02.1996.

1997. gadā pārlidoja mazo planētu Matildi. 2000. gadā iegāja orbītā ap mazo planētu Erosu un pirmo reizi uzsāka ilgstošus asteroīda pētījumus
Stardust

7.02.1999.

Vairākus gadus vāks starpplanētu vides un komētu putekļu paraugus un 2006. gadā tos nogādās uz Zemes

Giotto

Haleja komētas zonde Giotto. ESA zīmējums

Ulysses

Saules izpētes zonde Ulysses. ESA zīmējums
 

Pilotējamie lidojumi

Voshod, Sojuz un Gemini. Nesējraķešu un kosmisko kuģu konstrukcija arvien tika uzlabota. Padomju Savienībā kosmosa kuģi Vostok nomainīja kuģis Voshod, pēc tam Sojuz un tā modifikācijas. ASV pārgāja no Mercury uz Gemini un vēlāk uz Apollo tipa kosmiskajiem kuģiem. Kuģis Voshod veica tikai divus lidojumus, toties otrā lidojuma laikā 1965. gada 18. martā pirmo reizi pasaulē atklātā kosmosā izgāja un 20 minūtes ārpus kabīnes pavadīja kosmonauts Aleksejs Ļeonovs. Viņš bija tērpts izturīgā skafandrā, kuru ar kosmosa kuģi savienoja trose. Trīs mēnešus vēlāk amerikānis Eduards Vaits atkārtoja A. Ļeonova panākumu, pavadot atklātā kosmosā 21 minūti. Viņš manevrēja kosmosā, izmantojot nelielu reaktīvo pistoli.

Aleksejs Ļeonovs

Aleksejs Ļeonovs - pirmais cilvēks atklātā kosmosā. Attēls no NASA arhīva

Eduards Vaits

Eduards Vaits ārpus kosmosa kuģa. NASA foto

Drīz darbs atklātā kosmosā kļuva par samērā pierastu procedūru. Piemēram, Edvīns Oldrins Gemini - 12 lidojuma laikā strādāja ārpus kosmosa kuģa vairāk nekā 5 stundas. Cilvēki sāka arī doties kosmosā atkārtoti. Pirmais cilvēks, kurš otrreiz devās kosmiskā lidojumā, bija Gordons Kupers no kosmosa kuģa Gemini - 5 apkalpes. Gemini kosmiskā programma galvenokārt bija paredzēta, lai sagatavotos pilotējamiem lidojumiem uz Mēnesi, tāpēc tajā liela nozīme bija piešķirta manevriem kosmosā. Kosmosa kuģi Gemini - 6 un Gemini - 7, kas sākotnēji atradās 2000 km attālumā, tuvojās viens otram līdz pat 0,3 m attālumam. Vēlāk tika veiktas vairākas sakabināšanās ar speciālu, atsevišķi palaistu raķešpakāpi Agena.

Gemini

Kosmosa kuģa Gemini starts. NASA foto

Gemini orbītā

Kosmosa kuģis Gemini orbītā ap Zemi. NASA foto

1966. gadā PSRS izmēģināja jauna tipa kosmosa kuģi Sojuz. Tā konstrukcija bija tik veiksmīga, ka ar dažām modifikācijām (Sojuz - T, Sojuz - TM) tas tiek izmantots vēl šodien. Sojuz ilgākais autonomais pilotējamais lidojums ilga 18 diennaktis, bet galvenokārt šis kosmosa kuģis tiek izmantots kā transportkuģis apkalpju nogādāšanai uz orbitālajām stacijām. Nedaudz pārveidotu, šo pašu kuģi ar nosaukumu Progres izmanto arī kravu pārvadāšanai. Atšķirībā no Sojuz, kosmosa kuģis Progres uz Zemes neatgriežas, bet sadeg atmosfēras blīvajos slāņos.

Nesējraķetes Sojuz starts

Nesējraķetes Sojuz starts. Attēls no NASA arhīva

Sojuz

Kosmosa kuģis Sojuz. Attēls no NASA arhīva

Vēsturisks moments kosmonautikas attīstībā bija pirmais cilvēka lidojums uz Mēnesi 1969. gadā, ko veica amerikāņu astronauti (sk. nodaļu “Cilvēki uz Mēness”).

Skylab. 1973. gada 14. maijā ASV palaida savu vienīgo orbitālo staciju Skylab. Tajā ļoti sekmīgi strādāja trīs apkalpes, katrā no tām bija trīs cilvēki. Lidojumam uz staciju un atpakaļ viņi izmantoja kosmosa kuģus Apollo. Visas trīs apkalpes uzstādīja jaunus kosmiskā lidojuma ilguma rekordus. Astronauti veica daudzveidīgus Zemes novērojumus, plašus Saules pētījumus ar speciālu Saules teleskopu bloku, kā arī tehnoloģiskus, bioloģiskus un medicīniskus eksperimentus.

Skylab

Orbitālā stacija Skylab. NASA foto

Zobārsts

Medicīniskā apskate kosmosā. NASA foto

Astronautu maltīte

Astronautu maltīte. NASA foto

Apollo

Kosmosa kuģis Apollo. NASA foto

Saļut. 1971. gadā PSRS palaida pirmo pilotējamo orbitālo staciju Saļut. Tai sekoja vairākas citas šī tipa stacijas, tai skaitā militārām vajadzībām domātās. Ilgstošs vairāku apkalpju darbs orbitālajās stacijās kļuva par galveno elementu PSRS kosmiskajā programmā. Veiksmīgākās šī tipa stacijas bija Saļut - 4, Saļut – 6 un Saļut - 7.

Saļut – 4 tika palaista 1974. gada beigās, tajā uzturējās divas apkalpes, kas kopumā pavadīja stacijā 89 dienas un veica tehniskus un bioloģiskus eksperimentus, novēroja Zemi un astronomiskus objektus. Stacijā Saļut - 6, kas darbojās orbītā no 1977. līdz 1982. gadam, uzturējās piecas pamatapkalpes, kosmonauti Vladimirs Ļahovs un Valērijs Rjumins tajā pavadīja veselu pusgadu. Pirms atgriešanās uz Zemes viņiem bija jātrenējas speciālos vakuumtērpos, lai pierastu pie apstākļiem, kas gaidāmi uz Zemes. Īsāku laiku stacijā uzturējās 11 viesapkalpes, kuru sastāvā ietilpa PSRS un citu sociālistisko valstu kosmonauti.

Saļut - 7

Orbitālā stacija Saļut – 7. Attēls no NASA arhīva

Sojuz nolaižamais aparāts

Transportkuģa Sojuz nolaižamais aparāts. Attēls no NASA arhīva

Pēdējā šī tipa stacija bija Saļut - 7, kas lidoja 1982. - 1986. gadā. Šajā stacijā strādāja piecas pamatapkalpes, viena remontapkalpe un četras viesapkalpes. Kosmonauti Leonīds Kizims, Vladimirs Solovjovs un Oļegs Atjkovs uzstādīja jaunu kosmiskā lidojuma ilguma rekordu - 237 diennaktis. 1985. gada februārī, kad stacija atradās bezpilota lidojuma režīmā, sakari ar to pārtrūka, stacija zaudēja orientāciju un sāka kūleņot. Apkalpei, kas 1985. gada jūnijā veica glābšanas darbus, nācās sadurties ar ievērojamām grūtībām - nedarbojās stacijas elektroapgāde, dzeramā ūdens caurules bija aizsalušas, nedarbojās gaisa attīrīšanas sistēma. Tomēr divu nedēļu laikā stacijas darbaspējas izdevās atjaunot.

Mir. 1986. gada 20. februārī Krievija palaida jaunas paaudzes orbitālo staciju Mir. Šī stacija pavēra daudz plašākas darba iespējas, jo, atšķirībā no Saļut, tai bija veseli 6 sakabināšanās mezgli, pie kuriem varēja piekabināties transportkuģi un specializēti moduļi. Stacijas apgādei sāka izmantot modernizētos Sojuz TM un Progres M transportkuģus. Zinātniskā aparatūra tika izvietota moduļos, tāpēc bāzes bloka dzīvojamās un darba telpas kļuva plašākas. Stacijā vienlaikus varēja uzturēties 5 līdz 6 cilvēku apkalpe. Līdz 2000. gada vidum uz staciju veikuši lidojumu 39 pilotējamie kosmosa kuģi, to skaitā 9 ASV kosmoplāni. Šie kuģi nogādāja stacijā pamatapkalpes un viesapkalpes. Staciju zināmā mērā var saukt par starptautisku, jo tajā īsāku laiku viesojušies un ilgāku laiku strādājuši daudzu valstu, arī ASV astronauti, to skaitā 4 sievietes.

Mir

Orbitālā stacija Mir. NASA foto

Stacijas Mir iekšienē

Stacijas Mir iekšienē. NASA foto

Sākotnēji plānotais Mir ekspluatācijas ilgums bija 5 gadi, tāpēc nav brīnums, ka pēdējos gados pieauga remontdarbu apjoms. Īpaši neveiksmīgs stacijas darbībā bija 1997. gads, kad stacija piedzīvoja vairākus nopietnus energoapgādes, skābekļa ražošanas sistēmas un datorvadības sistēmas traucējumus, arī nelielu ugunsgrēku. 1997. gada 25. jūnijā notika pirmā kosmiskā “autoavārija”. Kravas kuģis Progres manevrējot stacijas tuvumā ietriecās modulī Spektr un radīja tajā plaisu. Lai novērstu gaisa noplūdi, apkalpei nācās noslēgt pieeju uz šo moduli. Šo tehnisko problēmu dēļ 1999. gadā regulāra stacijas ekspluatācija tika pārtraukta.

Šobrīd rūpes par staciju pārņēmusi starptautiska korporācija MirCorp, kas meklē līdzekļus tās tālākai izmantošanai. Viens no iespējamiem izmantošanas veidiem ir kosmiskais tūrisms. Pirmo “biļeti” uz lidojumu stacijā Mir par 20 miljoniem ASV dolāru iegādājies 59 gadus vecais amerikāņu biznesmenis Deniss Tito. Ja viņš izies medicīniskās pārbaudes, viņš varēs doties kosmosā 2001. gadā. Mir varētu palikt orbītā vēl 5 gadus.

Space Shuttle. 1972. gadā ASV sākās daudzkārt izmantojamas kosmiskās transportsistēmas izstrāde un 1981. gada 12. aprīlī notika pirmais kosmoplāna Space Shuttle lidojums. Kopš tā laika Space Shuttle programma ieņem svarīgu vietu ASV kosmonautikā. Pavisam tika uzbūvētas piecas orbitālās lidmašīnas Columbia, Challenger, Discovery, Atlantis un Endeavour (pēdējā aizstāja bojā gājušo Challenger), kas kosmosā devās pārmaiņus.

Space Shuttle

Space Shuttle starts. NASA foto

Kosmoplāna pilotu kabīne

Kosmoplāna pilotu kabīne. NASA foto

Kosmoplāna vidējais lidojuma ilgums ir viena nedēļa un tā apkalpē ietilpst 7 vai 8 cilvēki. Līdz 2000. gada vidum kosmoplāni veikuši 95 sekmīgus reisus. To apkalpēs pirmo reizi tika iekļauti ne tikai profesionāli kosmonauti, bet arī derīgās kravas speciālisti, kuru uzdevums bija rīkoties ar konkrētu iekārtu vai pavadoni. Lidojumos ar Space Shuttle devušies ne tikai amerikāņi, bet arī japāņi, kanādieši, krievi un vairāku Eiropas valstu astronauti. Tā kā pārslodze nevienā lidojuma posmā nav lielāka par trīskāršu, apkalpē bieži tiek iekļautas sievietes.

 

ASV kosmoplāna Space Shuttle lidojumi (1981 – 2000)

Gads

Reisu skaits

Gads

Reisu skaits

Gads

Reisu skaits

1981

2

1988

2

1995

7

1982

3

1989

5

1996

5

1983

4

1990

6

1997

8

1984

5

1991

6

1998

5

1985

10

1992

8

1999

3

1986

1

1993

7

2000*

3

1987

-

1994

7

    

*- līdz 2000. gada septembrim

1984. gada 7. februārī astronauti Brūss Makendless un Roberts Stjuarts izmēģināja individuālo reaktīvo lidiekārtu, ar kuru pirmo reizi tika veikts brīvs lidojums kosmosā līdz 100 m attālumā no kuģa bez sasaites ar to.

Lidojums bez sasaites ar kosmosa kuģi

Lidojums bez sasaites ar kosmosa kuģi. NASA foto

Pavadoņa satveršana

Pavadoņa satveršana. NASA foto

Kosmoplāns spēj nogādāt orbītā lielu kravu, turklāt tam ir vairākas priekšrocības, salīdzinājumā ar parastu nesējraķeti. Tas spēj satvert un remontēt pavadoņus orbītā vai arī nogādāt tos remonta veikšanai uz Zemes. Šim nolūkam kosmoplānā uzstādīts garš manipulators – “robotroka”. Šādi tika remontēts kosmiskais teleskops HST un citi pavadoņi. Kosmoplāns nogādā orbītā arī pētnieciskas platformas un orbitālās laboratorijas, kas lidojuma beigās atgriežas uz Zemes, tāpēc var doties lidojumā atkārtoti. Šādas laboratorijas bija Spacelab un Spacehab.

Kosmoplāns šķērsgriezumā

Kosmoplāns sķērsgriezumā. Tā kravas telpā novietota laboratorija Spacelab. NASA zīmējums

Darbs kosmiskajā laboratorijā

Darbs kosmiskajā laboratorijā. ESA foto

Pēc kosmoplāna Challenger katastrofas (sk. zemāk), Space Shuttle ekspluatācijā iestājās gandrīz divus gadus ilgs pārtraukums. Tā izmantošana atkal kļuva intensīvāka, kad sākās lidojumi uz kosmisko staciju Mir. Kosmoplāni vairākkārt sakabinājās ar staciju un tad kādu laiku stacijā uzturējās liela starptautiska apkalpe. Tuvākajā nākotnē kosmoplāns tiks izmantots kā svarīgs transportlīdzeklis Starptautiskās orbitālās stacijas būvē, apgādē ar kravu un apkalpēm.

Starptautiskā orbitālā stacija. 1998. gadā sākās jau diezgan sen plānotie Starptautiskās orbitālās stacijas (International Space Station) būvdarbi. Projekta realizācijā piedalās ASV, Krievija, Eiropas kosmiskā aģentūra, kas pārstāv Eiropas valstis, Kanāda un Japāna. 2005. gadā, kad stacijai vajadzētu būt pilnīgi gatavai, tās garums sasniegs 110 m, masa - 400 t, bet hermētisko telpu tilpums būs aptuveni 1200 m3. Tā sastāvēs vairāk nekā no 10 moduļiem un laboratorijām, tajā vienlaikus varēs uzturēties un strādāt 7 cilvēki, bet tajā laikā, kad stacijai būs pievienots kosmoplāns Space Shuttle, iemītnieku kopējais skaits varēs sasniegt pat 15 cilvēkus.

ISS izskats 2000. gada septembrī

Starptautiskās orbitālās stacijas izskats 2000. gada septembrī. No kreisās – moduļi Zvezda, Zarja, Unity. NASA zīmējums

ISS izskats pēc montāžas pabeigšanas

Sagaidāmais Starptautiskās orbitālās stacijas izskats pēc montāžas pabeigšanas. ESA zīmējums.

Kā pirmais 1998. gada 20. novembrī tika palaists Krievijā izgatavotais bloks Zarja, kas ir aprīkots ar dzinējiekārtām, degvielas tvertnēm un citām sistēmām. Mēnesi vēlāk orbītā tika nogādāts ASV sakabināšanās modulis Unity. 2000. gada 12. jūlijā notika Krievijas dzīvojamā moduļa Zvezda starts. Plānots, ka 2000. gada novembrī ar kosmosa kuģi Sojuz TM stacijā ieradīsies pirmā apkalpe. Lai visus stacijas blokus nogādātu kosmosā, nepieciešami 47 reisi no Zemes. Tos veiks Krievijas nesējraķetes Proton, Sojuz un ASV kosmoplāns Space Shuttle.

Kopskaitā kosmosā ir pabijuši aptuveni 300 cilvēki. Garākie kosmiskie lidojumi ilgst vairāk nekā gadu. Piemēram, 437 diennaktis orbitālajā stacijā "Mir" pavadīja krievu kosmonauts Valērijs Poļakovs. Kosmonautikas vēsturē ir arī traģiski notikumi. Vēl uz Zemes izmēģinājuma laikā kosmiskā kuģa Apollo kabīnē izcēlās ugunsgrēks, kurā gāja bojā trīs astronauti. Kosmiskā kuģa Sojuz - 1 nolaižamajam aparātam sapinās izpletnis, kā rezultātā gāja bojā tā pilots. Trīs kosmonauti gāja bojā kosmiskā kuģa Sojuz -11 nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties pārāk lielā augstumā. Kosmonautikas traģiskākā lappuse ir kosmoplāna Challenger katastrofa 1986. gadā, kurā gāja bojā visi septiņi apkalpes locekļi. Katastrofas cēlonis bija bojājums starta paātrinātāja korpusā, kas izraisīja galvenās degvielas tvertnes eksploziju.

Valērijs Poļakovs

Nepārtraukta kosmiskā lidojuma rekorda īpašnieks Valērijs Poļakovs. Attēls no NASA arhīva

Kosmoplāna Challenger katastrofa

Kosmoplāna Challenger katastrofa. NASA foto
 

Cilvēki uz Mēness

1966. gadā ASV sāka intensīvi realizēt programmu Apollo, kuras mērķis bija nogādāt cilvēkus uz Mēness. Tā kā orbītā bija jāpaceļ liela krava, tika izveidota jaudīga nesējraķete Saturn, kurā pirmo reizi izmantoja pašu efektīvāko ķīmisko raķešdegvielu - šķidru ūdeņradi. Pēc vairākiem raķetes izmēģinājumiem 1968. gada oktobrī kosmosā devās pirmais pilotējamais kuģis Apollo - 7. Gatavojoties lidojumam uz Mēnesi, amerikāņi rīkojās ļoti pakāpeniski. Katrs lidojuma posms tika iepriekš izmēģināts, tāpēc lidojumā ap Mēnesi, bet bez nolaišanās uz tā, tika sūtīti veseli trīs kosmosa kuģi.

Saturn - 5

Raķete Saturn – 5. NASA foto

Apollo orbītā ap Mēnesi

Kuģis Apollo orbītā ap Mēnesi. NASA foto

1969. gada 21. jūlijā uz Mēness nolaidās ASV kosmosa kuģis Apollo - 11, pareizāk sakot, tā Mēness kabīne. Pirmais uz Mēness izkāpa Nīls Ārmstrongs, vēlāk viņam pievienojās Edvins Oldrins. Astronauti uzstādīja dažādas zinātniskās iekārtas, savāca Mēness iežu paraugus, fotografēja apkārtni un pārraidīja televīzijas reportāžu. Viņi pavadīja uz Mēness 22 stundas un tad devās atpakaļceļā uz Zemi. Par savu pirmo soli uz Mēness N. Ārmstrongs sacīja tā: "Tas ir neliels solis cilvēkam, bet liels solis uz priekšu visai cilvēcei."

Mēness kabīne

Mēness kabīne. NASA foto

Edvins Oldrins

Edvins Oldrins uz Mēness. NASA foto

Nākamajos trijos gados notika vēl piecas veiksmīgas Mēness ekspedīcijas un kopumā līdz 1972. gadam uz šī debess ķermeņa pabija 12 cilvēki. Kaut arī katrā lidojumā piedalījās trīs astronauti, drošības apsvērumu dēļ uz Mēness nolaidās tikai divi, bet trešais astronauts palika kosmosa kuģī Apollo, kas riņķoja ap Mēnesi. Pēdējo triju ekspedīciju uzturēšanās ilgums uz Mēness sasniedza 3 diennaktis, kuru laikā tās veica daudzveidīgus zinātniskus pētījumus. Izlūkbraucieniem astronauti izmantoja speciālu elektrisko lunomobili. Vienīgā Mēness ekspedīciju neveiksme bija Apollo - 13 avārija. Ceļā uz Mēnesi sprāga skābekļa balons un tika bojāta kosmosa kuģa elektroapgāde. Astronautiem nācās pāriet uz Mēness kabīni un tikai ar pūlēm viņiem izdevās atgriezties uz Zemes.

Iežu paraugu vākšana

Iežu paraugu vākšana. NASA foto

Elektriskais lunomobilis

Elektriskais lunomobilis. NASA foto

Lidojumi uz Mēnesi bija dārgs "prieks". Apollo programmai tika iztērēti 24 miljardi dolāru. Tas nozīmē, ka viena cilvēka nogādāšana uz Mēnesi izmaksāja 2 miljardus dolāru. Neraugoties uz to, tas bija izcils zinātnes un tehnikas sasniegums, kuru pagaidām nav izdevies pārspēt.


Kosmonautikas hronoloģija

(Minēti tikai svarīgākie notikumi)

1957. 4. X orbītā ap Zemi ievadīts pasaulē pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (PSRS).
1957. 3. XI palaists pasaulē pirmais kosmiskais aparāts ar dzīvu būtni - suni Laiku (PSRS).
1958. 1. II ievadīts orbītā pirmais ASV pavadonis Explorer-1.
1959. 14. IX kosmiskais aparāts Luna-2 (PSRS) pirmo reizi pasaulē sasniedza Mēnesi un veica pirmos tiešos mērījumus tā apkaimē.
1960. 1. IV palaists pirmais eksperimentālais meteoroloģiskais pavadonis Tiros – 1 (ASV).
1961. 12. IV pasaulē pirmo orbitālo lidojumu ap Zemi veica kosmonauts Jurijs Gagarins (PSRS).
1961. 22. V palaists pirmais izlūkpavadonis Midas – 2 (ASV).
1962. 20. II pirmo pilotējamo orbitālo lidojumu veica amerikāņu astronauts - Džons Glenns.
1962. 7. III palaists pasaulē pirmais pavadonis astronomisko novērojumu veikšanai - orbitālā Saules observatorija OSO-1(ASV).
1962. 10. VII palaists pirmais sakaru pavadonis Telstar – 1 (ASV).
1962. 14. XII starpplanētu zonde Mariner-2 (ASV) pirmo reizi pasaulē pētīja Venēru no maza attāluma.
1963. 16. - 19. VI pilotējamo orbitālo lidojumu veica pasaulē pirmā kosmonaute Valentīna Tereškova (PSRS).
1964. 19. VIII palaists pirmais ģeostacionārais pavadonis Syncom – 3 (ASV).
1965. 18. III no kosmosa kuģa atklātā kosmosā pirmo reizi izgāja kosmonauts Aleksejs Ļeonovs (PSRS).
1965. 15. VII starpplanētu zonde Mariner-4 (ASV) pirmo reizi pasaulē pētīja Marsu no maza attāluma.
1966. 3. II kosmiskais aparāts Luna-9 (PSRS) pirmo reizi pasaulē lēni nolaidās uz Mēness virsmas.
1969. 21. VII amerikāņu astronauti Nīls Ārmstrongs un Edvins Oldrins pirmo reizi pasaulē izkāpa uz cita debess ķermeņa - Mēness.
1970. 22. VII starpplanētu zonde Venera-7 (PSRS) nolaižamais aparāts pirmo reizi pasaulē nolaidās uz citas planētas (Venēras) virsmas.
1971. 19. IV  palaista pasaulē pirmā orbitālā stacija Saļut (PSRS).
1972. 23. VII palaists pirmais dabas resursu izpētes pavadonis Landsat – 1 (ASV).
1973. 14. V palaista vienīgā ASV orbitālā stacija Skylab.
1973. 4. XII starpplanētu zonde Pioneer-10 (ASV) pirmo reizi pasaulē pētīja Jupiteru no maza attāluma.
1974. 29. III starpplanētu zonde Mariner-10 (ASV) pirmo reizi pasaulē pētīja Merkuru no maza attāluma.
1978. 26. I palaista ASV orbitālā observatorija IUE (International Ultraviolet Explorer), kas darbojās orbītā gandrīz 20 gadus.
1979. 1. IX starpplanētu zonde Pioneer-11 (ASV) pirmo reizi pasaulē pētīja Saturnu no maza attāluma.
1979. 24. XII orbitālā lidojumā pirmo reizi izmēģināta Rietumeiropas valstu kopīgi izstrādāta nesējraķete Ariane.
1981. 12. IV izmēģināts pasaulē pirmais daudzkārt izmantojamais kosmosa transportlīdzeklis - kosmoplāns Space Shuttle (ASV).
1984. 7. - 9. II amerikāņu astronauti Brūss Makendless un Roberts Stjuarts pirmo reizi pasaulē veica brīvu lidojumu atklātā kosmosā.
1986. 24. I starpplanētu zonde Voyager-2 (ASV) pirmo reizi pasaulē pētīja Urānu no maza attāluma.
1986. 20. II palaista (PSRS) orbitālā stacija Mir.
1989. 8. VIII palaists pirmais specializētais astrometriskais pavadonis HIPPARCOS (ASV).
1989. 25. VIII starpplanētu zonde Voyager-2 (ASV) pirmo reizi pasaulē pētīja Neptūnu no maza attāluma.
1990. 5. IV nesējraķete Pegasus (ASV) pirmo reizi palaista no stratosfērā lidojošas lidmašīnas.
1990. 24. IV  kosmosā pirmo reizi pacelts liels astronomiskais instruments - Habla kosmiskais teleskops.
1990. 6. X startēja starpplanētu zonde Ulysses (NASA un Rietumeiropa), kas pirmo reizi veica lidojumu tālu no ekliptikas plaknes.
1991. 29. X starpplanētu zonde Galileo (ASV) pirmo reizi pasaulē no neliela attāluma pētīja mazo planētu Gaspra.
1994. 25. I ar starpplanētu zondes Clementine (ASV) lidojumu atsākti Mēness kosmiskie pētījumi.
1995. 22. III uz Zemes atgriezās kosmonauts Valērijs Poļakovs (Krievija), kurš veicis ilgāko pilotējamo kosmisko lidojumu (437 diennaktis).
1995. 7. XII  starpplanētu zonde Galileo (ASV) kļuva par pirmo Jupitera mākslīgo pavadoni, bet tās nolaižamais aparāts pirmo reizi veica tiešus mērījumus Jupitera atmosfērā.
1996. 4 VI jaudīgās Rietumeiropas nesējraķetes Ariane–5 pirmais starts.
1997. 25. VI pirmo reizi notika divu kosmisko aparātu sadursme. Krievijas automātiskais transportkuģis Progres sadūrās ar orbitālās stacijas Mir moduli Spektr.
1997. 4. VII  starpplanētu zonde Mars Pathfinder (ASV) nogādāja uz Marsa pirmo pašgājēju aparātu – Sojourner.
1998. 17. II starpplanētu zonde Voyager-1 (ASV) kļuva par vistālāk no Saules aizlidojušo kosmisko aparātu.
1998. 28. X startēja starpplanētu zonde Deep Space–1 (ASV), kas veica pirmos jonu dzinēja izmēģinājumus.
1998. 20. XI ar Krievijā izgatavotā bloka Zarja palaišanu sākās Starptautiskās orbitālās stacijas būve.
2000. 14. II kosmiskais aparāts NEAR (ASV) iegāja orbītā ap mazo planētu Eross un kļuva par pirmo mazās planētas pavadoni.

 


 

Zvani un jautā!
(+371) 29339942

  • Lielākais Latvijas interneta veikalu preču meklētājs
  • Salidzini.lv logotips
  • Minox
  • Pulsar
  • National Geographic
  • Meade
  • Lunt Solarsystems
  • Sky-Watcher
  • Bresser
  • Helios
  • Yukon Optics Global
  • Zoffoli
  • Celestron
 
© 2018, SIA "Omicron"