NO ZEMES RAUGOTIES / Materiālus sagatavoja: Ilgonis Vilks

AtpakaļAptumsumi

Aptumsumi nenotiek katrā jaunmēness un pilnmēness fāzē.

Tuvākajos desmit gados Latvijā notiks daudzi Saules un Mēness aptumsumi.

Saules aptumsuma laikā Mēness aizsedz Saules disku.

Kad Mēness ieiet Zemes ēnā, notiek Mēness aptumsums.


Aptumsumu iestāšanās nosacījumi. Aptumsums ir samērā reta un neparasta dabas parādība, kas visos laikos piesaistījusi pastiprinātu uzmanību. Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness atrodas starp Zemi un Sauli un aizsedz Saules disku. Mēness aptumsums notiek tad, kad Zeme atrodas starp Sauli un Mēnesi un Mēness ieiet Zemes ēnā. Tas nozīmē, ka Saules aptumsums iespējams tikai jaunmēness fāzē, bet Mēness aptumsums - pilnmēness fāzē. Taču aptumsumi nenotiek katrā jaunā vai pilnā Mēnesī, jo Mēness orbītai ir neliels slīpums attiecībā pret Zemes orbītu, tāpēc parasti jaunmēness fāzē Mēness paiet virs vai zem Saules, bet pilnmēness fāzē - virs vai zem Zemes ēnas. Aptumsums notiek tikai tad, ja visi trīs debess ķermeņi: Mēness, Zeme un Saule atrodas tieši vai gandrīz tieši uz vienas līnijas.

Aptumsumsi

Aptumsumi nenotiek katrā jaunmēness un pilnmēness fāzē

Parasti gada laikā notiek divi, trīs Saules aptumsumi un viens, divi Mēness aptumsumi. Jau senatnē astronomi ievēroja, ka ik pēc 18 gadiem un dažām dienām aptumsumi atkārtojas. Šo likumsakarību izmantoja aptumsumu paredzēšanai. Aptumsumu atkārtošanās peridu sauc par sarosu. Sarosa laikā notiek 70 vai 71 aptumsums, no tiem 42 vai 43 Saules aptumsumi un 28 Mēness aptumsumi. Nākamajā sarosā aptumsumu secība ir tāda pati, taču šie aptumsumi redzami citās vietās. Pēc trim sarosiem aptumsumi atkārtojas aptuveni turpat. Aptumsuma fāze ir vienāda ar debess ķermeņa diametra aptumšotās daļas attiecību pret visu diametru. Daļējā aptumsuma fāze var būt no 0 līdz 1. Pilnā aptumsuma fāze ir 1 vai nedaudz lielāka.

Aptumsumu veidi

Aptumsuma tips

Aptumsuma veids

Raksturojums

Saules vai Mēness izskats

  Daļējs Mēness daļēji aizsedz Sauli Saules diskā redzams melns lokveida robs

Saules

Gredzenveida Mēness aizsedz Sauli, taču tā ēnas konuss nesniedzas līdz Zemes virsmai Saule izskatās kā spožs gredzens
  Pilns Mēness pilnīgi aizsedz Sauli Melns aplis, ko apņem rozā vainags
  Pusēnas Mēness atrodas Zemes pusēnā Manāms neliels Mēness diska satumsums

Mēness

Daļējs Mēness daļēji atrodas Zemes ēnā Mēness diskā redzams tumšs lokveida robs
  Pilns Mēness pilnīgi atrodas Zemes ēnā Mēness disks sarkans un tumšs

 

Aptumsumu kalendārs 2000 - 2005

Datums

Aptumsuma tips

Redzamības apgabals

Redzamība Latvijā

21.01.2000 Pilns Mēness aptumsums Ziemeļamerika un Dienvidamerika, Eiropa, Āfrikas rietumu daļa +
05.02.2000 Daļējs Saules aptumsums Antarktīda, Atlantijas okeāna dienvidu daļa -
01.07.2000 Daļējs Saules aptumsums Klusā okeāna dienvidaustrumu daļa, Dienvidamerikas dienvidu daļa -
16.07.2000 Pilns Mēness aptumsums Āzijas austrumu un dienvidu daļa, Austrālija, Klusais okeāns -
31.07.2000 Daļējs Saules aptumsums Sibīrija, Ziemeļu Ledus okeāns, Ziemeļamerikas ziemeļu daļa -
25.12.2000 Daļējs Saules aptumsums Ziemeļamerika -
09.01.2001 Pilns Mēness aptumsums Eiropa, Āfrika, Āzija +
21.06.2001 Pilns Saules aptumsums Pilns: Atlantijas okeāna dienvidu daļa, Āfrikas dienvidu daļa, Madagaskara. Daļējs: Dienvidamerikas austrumu daļa, Āfrika -
05.07.2001 Daļējs Mēness aptumsums Āzijas austrumu un dienvidu daļa, Austrālija -
14.12.2001 Gredzenveida Saules aptumsums Gredzenveida: Klusais okeāns, Kostarika. Daļējs: Ziemeļamerika, Dienvidamerikas ziemeļu daļa -
30.12.2001 Pusēnas Mēness aptumsums Āzijas austrumu daļa, Klusais okeāns, Ziemeļamerika -
26.05.2002 Pusēnas Mēness aptumsums Austrālija, Klusais okeāns. Saskatāms ar grūtībām -
10.06.2002 Gredzenveida Saules aptumsums Gredzenveida: Klusais okeāns, Meksika. Daļējs: Klusais okeāns, Āzijas austrumu daļa, Ziemeļamerika -
24.06.2002 Pusēnas Mēness aptumsums Ļoti gaišs aptumsums, nav saskatāms -
20.11.2002 Pusēnas Mēness aptumsums Ziemeļamerika un Dienvidamerika, Eiropa, Āfrika +
04.12.2002 Pilns Saules aptumsums Pilns: Āfrikas dienvidu daļa, Indijas okeāns, Austrālijas dienvidu daļa. Daļējs: Āfrika, Indijas okeāns, Austrālija -
16.05.2003 Pilns Mēness aptumsums Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Rietumeiropa, Āfrika -
31.05.2003 Gredzenveida Saules aptumsums Gredzenveida: Skotija, Islande, Grenlande. Daļējs: Eiropa, Āzija +
10.11.2003 Pilns Mēness aptumsums Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Eiropa, Āfrika, Āzijas rietumu daļa +
23.11.2003 Pilns Saules aptumsums Pilns: Antarktīda. Daļējs: Austrālija, Jaunzēlande -
19.04.2004 Daļējs Saules aptumsums Atlantijas okeāna dienvidu daļa, Āfrikas dienvidu daļa -
04.05.2004 Pilns Mēness aptumsums Eiropa, Āfrika, Āzija, Austrālija +
14.10.2004 Daļējs Saules aptumsums Japāna, Āzijas ziemeļaustrumu daļa, Klusā okeāna ziemeļu daļa -
28.10.2004 Pilns Mēness aptumsums Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Eiropa, Āfrika +
08.04.2005 Gredzenveida – pilns Saules aptumsums Gredzenveida – pilns: Klusā okeāna dienvidrietumu daļa, Panama, Kolumbija, Venecuēla. Daļējs: Ziemeļamerikas dienvidu daļa, Dienvidamerikas rietumu daļa -
24.04.2005 Pusēnas Mēness aptumsums Austrālija, Klusais okeāns, Ziemeļamerikas rietumu daļa -
03.10.2005 Gredzenveida Saules aptumsums Gredzenveida: Atlantijas okeāna ziemeļdaļa, Spānija, Āfrikas ziemeļaustrumu daļa, Indijas okeāns. Daļējs: Eiropa, Āfrika, Āzijas dienvidu daļa +
17.10.2005 Daļējs Mēness aptumsums Āzijas austrumu daļa, Austrālija, Klusais okeāns, Ziemeļamerikas rietumu daļa -

Saules aptumsumi. Saules aptumsums var būt pilns, gredzenveida vai daļējs. Pilns Saules aptumsums vienlaikus redzams tur, kur Mēness ēna skar Zemes virsmu, izveidojot lielu, ovālu plankumu. Zemei griežoties, Mēness ēnas plankums pārvietojas pa Zemes virsmu, izveidojot garu joslu. Ārpus pilnā aptumsuma joslas, tur, kur uz Zemi krīt Mēness pusēna, novērojams tikai daļējs Saules aptumsums. Daļējā aptumsuma josla ir daudz platāka par pilno joslu, tomēr Saules aptumsums novērojams tikai noteiktā Zemes apgabalā.

Noteiktā vietā pilna Saules aptumsuma gaita ir šāda. Mēness, kas nav saskatāms, lēni virzās virsū Saulei no labās uz kreiso pusi, līdz pieskaras Saules diskam. Sākas daļējais aptumsums. Uz spožā Saules diska parādās tumšs robs. Tas aug arvien lielāks, taču Saules gaismas pavājināšanās kļūst jūtama tikai tad, kad Saule izskatās jau kā šaurs sirpis. Tad seko pilnais aptumsums, kura laikā kļūst samērā tumšs, ir redzamas spožākās zvaigznes un planētas. Pamale kļūst sārta - tur ārpus Mēness ēnas joprojām spīd Saule. Saule nepazūd pilnībā - apkārt melnajam Mēness diskam redzams rožains aplis - Saules atmosfēra. Pilnā Saules aptumsuma vidējais ilgums ir 2 līdz 3 minūtes. Pilnajai fāzei beidzoties, iemirdzas pirmie Saules stari un strauji kļūst gaišs. Mēness pakāpeniski noiet no Saules diska, līdz pazūd arī pēdējais robs. Aptumsums ir beidzies.

Ja Mēness atrodas apogeja tuvumā, tā leņķiskais diametrs ir nepietiekams, lai pilnīgi nosegtu Saules disku (Mēness ēnas konuss nesasniedz Zemes virsmu), tāpēc novērojams gredzenveida Saules aptumsums. Tā gaita ir tāda pati kā pilnam Saules aptumsumam, vienīgi maksimālās fāzes laikā Saule redzama kā spožs gredzens.

Reizēm mēdz būt tā, ka Mēness ēna atrodas Zemes tuvumā, bet neskar tās virsmu, tad uz zemeslodes novērojams tikai daļējs Saules aptumsums, kam pilnās fāzes nav.

saulapt.gif (14696 bytes)

Saules aptumsuma shēma 

Mēness aptumsumi. Izšķir pusēnas, daļēju un pilnu Mēness aptumsumu, atkarībā no tā, kurai Zemes ēnas daļai Mēness iet cauri. Ja Mēness ieiet tikai Zemes pusēnā, notiek pusēnas Mēness aptumsums, kura laikā Mēness spožums samazinās pavisam nedaudz. Ja Mēness daļēji ieiet Zemes ēnā, redzams daļējs Mēness aptumsums. Ja Mēness pilnīgi ieiet Zemes ēnā, redzams pilns Mēness aptumsums. Mēness aptumsums vienlaikus redzams visā Zemes nakts puslodē.

Aplūkosim sīkāk pilna Mēness aptumsuma gaitu. Mēness ieiet Zemes pusēnā un tuvojas Zemes ēnai no labās puses. Kad tas sāk ieiet Zemes ēnā, diska kreisajā malā parādās robs. Sākas daļējs Mēness aptumsums. Pakāpeniski ēna aizsedz arvien lielāku daļu Mēness jūru un kontinentu. Tagad, kad Mēness spožums kļuvis mazāks, var labi pamanīt, ka redzama arī tā aptumsusī daļa. Kad Mēness pilnīgi ieiet Zemes ēnā, sākas pilns aptumsums. Kad pilnais aptumsums beidzas, Mēness diska kreisajā pusē parādās gaiša maliņa. Pretējā secībā atkārtojas daļējais aptumsums, līdz Mēness pilnīgi iziet no Zemes ēnas. Pēc tam Mēness atstāj arī Zemes pusēnu.

Pilnā aptumsuma laikā Mēness nepazūd pavisam, jo to nedaudz apgaismo Zemes atmosfērā izkliedētā Saules gaisma. Tā kā Mēnesi apgaismo tā atmosfēras daļa, kas atrodas krēslas (Saules lēkta vai rieta) zonā, tad Mēness iegūst sarkanīgu nokrāsu.

menapt.gif (11547 bytes)

Mēness aptumsuma shēma


 

Zvani un jautā!
(+371) 67677110

  • Lielākais Latvijas interneta veikalu preču meklētājs
  • Salidzini.lv logotips
  • Minox
  • Pulsar
  • National Geographic
  • Meade
  • Lunt Solarsystems
  • Sky-Watcher
  • Bresser
  • Helios
  • Yukon Optics Global
  • Zoffoli
  • Celestron
 
© 2018, SIA "Omicron"