0
0 prece(s) - 0.00€
  • Jūsu iepirkumu grozs ir tukšs!

  • Vēlmju saraksts (0)
    0
    0 prece(s) - 0.00€
  • Jūsu iepirkumu grozs ir tukšs!

  • Zvaigžņotā debess

    Zvaigznāji: Pavisam pie debesīm ir 88 zvaigznāji.

    Zvaigznāju redzamība: Dažādās diennakts stundās un dažādos gadalaikos redzami atšķirīgi zvaigznāji.

    Zvaigžņu apzīmējumi un spožums: Zvaigžņu spožumu mēra zvaigžņlielumos.

    Zvaigžņu kartes: Zvaigžņu un citu debess objektu attēlošanai izmanto zvaigžņu kartes.

    Zvaigznāji

    Tumšā naktī liekas, ka pie debess mirdz bezgalīgs daudzums zvaigžņu. Tomēr tā nav. Vienlaikus pie debess ar neapbruņotu aci var redzēt aptuveni 2400 zvaigznes. Vēl aptuveni tikpat zvaigžņu atrodas zem horizonta, debess neredzamajā daļā. Spožākās zvaigznes veido pie debess noteiktas figūras, kuras sauc par zvaigznājiem. Zvaigznājus cilvēki sāka atšķirt jau senos laikos un deva tiem dažādu dzīvnieku nosaukumus vai mītisku varoņu vārdus. Vieni no senākajiem zvaigznājiem ir Lielais Lācis (Lielie Greizie rati), Gulbis, Lauva, Orions. Pavisam pie debess ir 88 zvaigznāji, Latvijā var redzēt nedaudz vairāk par pusi no tiem. Taču zvaigznājā ietilpst ne tikai spožākās zvaigznes. Zvaigznājs ir debess sfēras apgabals ar noteiktām robežām, kurā ietilpst visas tajā esošās zvaigznes un citi objekti.

    Zvaigznāju saraksts.

    Latvijā redzamie zvaigznāji izcelti ar treknu druku. Šiem zvaigznājiem minēts, kurā gadalaikā tie vislabāk saskatāmi vakaros (G – visu gadu, P – pavasaris, V – vasara, R – rudens, Z – ziema).

     

    1. Altāris
    2. Andromeda (R)
    3. Auns (R)
    4. Balodis
    5. Berenikes Mati (P)
    6. Bulta (V)
    7. Buras
    8. Cefejs (G)
    9. Centaurs
    10. Cirkulis
    11. Čūska (V)
    12. Čūsknesis (V)
    13. Delfīns (V)
    14. Dienvidu Hidra
    15. Dienvidu Trijstūris
    16. Dienvidu Vainags
    17. Dienvidu Zivs (R)
    18. Dvīņi (Z)
    19. Dzērve
    20. Eridāna (Z)
    21. Ērglis (V)
    22. Fēnikss
    23. Galds
    24. Gleznotājs
    25. Greblis
    26. Gulbis (V)
    27. Hameleons
    28. Herkuless (V)
    29. Hidra (P)
    30. Indiānis
    • Jaunava (P)
    • Kasiopeja (G)
    • Kauss (P)
    • Kompass
    • Krāsns
    • Krauklis (P)
    • Krusts, Dienvidu Krusts
    • Kuģa Ķīlis
    • Ķirzaka (R)
    • Lapsiņa (V)
    • Lauva (P)
    • Leņķmērs
    • Lidojošā Zivs
    • Lielais Suns (Z)
    • Lielais Lācis, Lielie Greizie Rati (G)
    • Lira (V)
    • Lūsis (G)
    • Mazais Lauva (P)
    • Mazais Suns (Z)
    • Mazais Zirgs (V)
    • Mazais Lācis, Mazie Greizie Rati (G)
    • Medību Suņi (P)
    • Mežāzis (V)
    • Mikroskops
    • Muša
    • Oktants
    • Orions (Z)
    • Paradīzes Putns

     

    • Pāvs
    • Pegazs (R)
    • Persejs (R)
    • Pūķis (G)
    • Pulkstenis
    • Pūpe, Kuģa Gals
    • Sekstants (P)
    • Skorpions (V)
    • Strēlnieks (V)
    • Sūknis
    • Svari (P)
    • Teleskops
    • Tēlnieks
    • Tīkliņš
    • Trijstūris (R)
    • Tukāns
    • Ūdensvīrs (R)
    • Vairogs (V)
    • Valis, Valzivs (R)
    • Vedējs (Z)
    • Vērsis (Z)
    • Vēršu Dzinējs (P)
    • Vēzis (Z)
    • Vienradzis (Z)
    • Vilks
    • Zaķis (Z)
    • Zelta Zivs
    • Ziemeļu Vainags (P)
    • Zivis (R)
    • Žirafe (G)

    Zvaigznāju redzamība

    Dažādos gada mēnešos redzami atšķirīgi zvaigznāji. Tas ir saistīts ar Saules kustību starp zvaigznēm gada laikā. Patiesībā Zeme kustas ap Sauli, gada laikā veicot vienu apriņķojumu, bet novērotājam, kas atrodas uz Zemes, liekas, ka Saule gada laikā veic vienu apli attiecībā pret zvaigznēm. Saprotams, ka tie zvaigznāji, kas dotajā brīdī atrodas tiešā Saules tuvumā, nav saskatāmi, bet tie zvaigznāji, kas atrodas debess sfēras pretējā pusē, redzami vislabāk. Izšķir nenorietošos zvaigznājus, kas redzami visu gadu, kā arī pavasara, vasaras, rudens un ziemas zvaigznājus.

    Nenorietošie zvaigznāji. No nenorietošajiem zvaigznājiem vislabāk pazīstams Lielais Lācis, ko latvieši sauc par Lielajiem Greizajiem Ratiem. Zvaigzne Micars Lielajā Lācī ir dubultzvaigzne. Mazā Lāča zvaigznājā atrodas viens no diviem debess poliem - debess ziemeļpols, kura atrašanās vietu iezīmē Polārzvaigzne. Savienojot ar iedomātu līniju Lielā Lāča kausa priekšmalas zvaigznes un turpinot to apmēram piecas reizes, nonāk pie Polārzvaigznes. Kasiopeja ir neliels zvaigznājs, kura spožākās zvaigznes veido figūru plata “W” burta izskatā. Nenorietošie zvaigznāji atrodas debess ziemeļpola apkaimē.

    Imagem

     

    Debess ziemeļpola apkaimes zvaigznāji

    Pavasara zvaigznāji. Šajā gadalaikā debess nav bagāta ar spožām zvaigznēm. Pavasarī vislabāk saskatāmie zvaigznāji ir Lauva ar spožāko zvaigzni Regulu, Jaunava ar spožāko zvaigzni Spiku un Vēršu Dzinējs ar ļoti spožo zvaigzni - Arkturu. Blakus Vēršu Dzinējam izvietojies neliels zvaigžņu pusloks - Ziemeļu Vainags. Arkturs, Spika un Denebola (Lauvas b ) veido zvaigžņu trijstūri, ko sauc par pavasara trijstūri. Jaunavas zvaigznājā atrodas galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku. Lauvas g un Jaunavas g ir dubultzvaigznes. Šajā gadalaikā redzamie zodiaka zvaigznāji ir Lauva, Jaunava un Svari.

    Pavasara zvaigznāji

    Vasaras zvaigznāji. Raksturīgākie vasaras zvaigznāji ir Lira, Gulbis un Ērglis. Tie redzami arī rudens pusē. To spožākās zvaigznes Vega, Denebs un Altairs veido vasaras zvaigžņu trijstūri. Šajā debess apgabalā atrodas divi spoži miglāji – Ziemeļamerikas un Hanteles miglāji. Zvaigzne Gulbja 61 ir viena no Saulei tuvākajām zvaigznēm. Vasarā redzamie zodiaka zvaigznāji - Skorpions, Strēlnieks un Mežāzis atrodas zemu pie horizonta. Skorpiona spožākā zvaigzne ir Antaress. Strēlnieka zvaigznāja virzienā atrodas Galaktikas centrs. Cauri Gulbja, Ērgļa, Strēlnieka un Skorpiona zvaigznājiem iet Piena Ceļš, kas šajā debess daļā ir visai spožs.

    Vasaras zvaigznāji

    Rudens zvaigznāji. Rudenī vislabāk redzamie zvaigznāji ir Andromeda, Persejs un Pegazs. Tajos atrodami debess objekti ar visai atšķirīgu dabu: vaļējās un lodveida zvaigžņu kopas, mums tuvākā spirālveida galaktika, ko sauc par Andromedas miglāju un citi. Zvaigzne Algols Perseja zvaigznājā ir maiņzvaigzne. Pie rudens debess redzami trīs zodiaka zvaigznāji: Ūdensvīrs, Zivis un Auns. Zivju zvaigznājā atrodas pavasara punkts, kurā ik gadus ap 21. martu nonāk Saule. Plašajā Valzivs zvaigznājā, kas atrodas uz leju no Andromedas, ir divas interesantas zvaigznes - Valzivs t , kas ir viena no Saulei tuvākajām zvaigznēm un Valzivs o jeb Mira, kas brīžiem redzama, bet brīžiem atkal nē, jo tā ir maiņzvaigzne.

    Rudens zvaigznāji

    Ziemas zvaigznāji. Šajā debess apgabalā atrodas tādas spožas zvaigznes, kā Rīgels (Oriona b ), Procions (Mazā Suņa a ) un pati spožākā zvaigzne pie debess - Sīriuss (Lielā Suņa a ). Betelgeize (Oriona a ), Sīriuss un Procions veido ziemas trijstūri. Ļoti raksturīga ir Oriona zvaigznāja figūra, ko veido septiņas spožas zvaigznes. Trīs no tām novietotas vienā līnijā. Cauri ziemas zvaigznājiem iet plata Piena Ceļa josla. Vērša zvaigznājā, kas atrodas pa labi no Oriona, izvietotas divas lielas vaļējās zvaigžņu kopas, kas redzamas ar neapbruņotu aci: Hiādes un Sietiņš. Pie ziemas debess atrodami dažādas dabas miglāji - Krabja miglājs, kas izveidojies zvaigznes bojāejas rezultātā, un spožais Oriona miglājs, kurā notiek jaunu zvaigžņu rašanās. Sīriuss un Procions ir Saulei tuvas zvaigznes. Ziemā redzamie zodiaka zvaigznāji ir Vērsis, Dvīņi un Vēzis.

    Ziemas zvaigznāji

    Zvaigžņu apzīmējumi un spožums

    Spožākās zvaigznes apzīmē ar grieķu alfabēta burtiem. Spožākā zvaigznāja zvaigzne parasti ir a (alfa), nākamā b (beta), utt. Vairāk nekā diviem simtiem spožāko zvaigžņu ir savi nosaukumi, pāris desmiti no tiem tiek bieži lietoti. Piemēram, Mazā Lāča a sauc par Polārzvaigzni, Liras a par Vegu, utt. Zvaigznes atšķiras pēc spožuma. Tās iedala spožuma klasēs, kuras sauc par zvaigžņlielumiem. Visspožākās ir 1., 0. un -1. zvaigžņlieluma zvaigznes. Saule, Mēness un dažas planētas ir vēl spožākas. Visvājāk spīdošajām zvaigznēm, kas tikko saskatāmas ar neapbruņotu aci, ir 6. zvaigžņlielums. Vēl mazāka spožuma zvaigznēm, kas redzamas tikai teleskopā, zvaigžņlielums ir lielāks par 6. Piemēram, ar Latvijas lielāko teleskopu - Baldones Šmita teleskopu var saskatīt zvaigznes līdz 20. zvaigžņlielumam. Šādu zvaigžņu ir vairāki simti miljonu. Zvaigžņlielums raksturo zvaigznes redzamo spožumu, bet nav saistīts ar zvaigznes izmēriem. Neliela, bet tuva zvaigzne var izrādīties spožāka, nekā liela zvaigzne, kas izstaro daudz gaismas, bet atrodas tālu. Arī zvaigžņu krāsa nedaudz atšķiras. Lielākā daļa zvaigžņu izskatās baltas, bet, rūpīgāk ieskatoties, var redzēt, ka dažas zvaigznes ir dzeltenīgas, citas savukārt - zilganas.

    Grieķu alfabēts

    a alfa h ēta n nī t tau
    b   bēta q thēta x ksī u ipsilons
    g   gamma i jota o omikrons j fī
    d delta k kapa p pī c chī
    e epsilons l lambda r ro y psī
    z zēta m mī s sigma w omega

    Divdesmit spožākās zvaigznes

    Nosaukums Zvaigznājs, apzīmējums Spožums, zv. l. Spektra klase Attālums, ly
    Sīriuss Lielā Suņa a -1,44 A 8,6
    Kanopuss* Kuģa Ķīļa a -0,62 F 313
    Tolimans* Centaura a -0,28 G + K*** 4,4
    Arkturs Vēršu Dzinēja a -0,05 K 37
    Vega Liras a 0,03 A 25
    Kapella Vedēja a 0,08 G 42
    Rīgels Oriona b 0,18 B 773
    Procions Mazā Suņa a 0,40 F 11,4
    Ahernars* Eridānas a 0,45 B 144
    Betelgeize Oriona a 0,45** M 428
    Hadars* Centaura b 0,61 B 525
    Altairs Ērgļa a 0,76 A 16,8
    Akrukss* Krusta a 0,77 B + B*** 321
    Aldebarans Vērša a 0,87 K 65
    Spika Jaunavas a 0,98 B 262
    Antaress Skorpiona a 1,06** M + B*** 604
    Pollukss Dvīņu b 1,16 K 34
    Fomalhauts Dienvidu Zivs a 1,17 A 25
    Denebs Gulbja a 1,25 A 3230
    --- Krusta b * 1,25 B 353

    * - Latvijā nav redzama.

    ** - spožums nedaudz mainās.

    *** - dubultzvaigzne.

    Zvaigžņu kartes

    Zvaigžņu un citu debess objektu attēlošanai astronomijā izmanto zvaigžņu kartes. Dažāda spožuma zvaigznes apzīmē ar dažāda lieluma aplīšiem. Zvaigžņu kartēs attēlo arī citus nekustīgus debess objektus, piemēram, miglājus un zvaigžņu kopas, bet neattēlo Sauli, Mēnesi un planētas, jo tie pārvietojas. Lai attēlotu zvaigžņu redzamo stāvokli jebkurā laika momentā, izmanto grozāmo zvaigžņu karti. Tā ir ļoti ērta, taču tajā parādītas tikai noteiktā vietā virs horizonta redzamās zvaigznes.

    Grozāmā zvaigžņu karte

    Cita tipa zvaigžņu kartēs nav attēlots horizonts un tās var izmantot jebkurā zemeslodes vietā. Tās var aptvert visu debess sfēru (debess globuss), vai tikai atsevišķu debess daļu. Šī tipa karšu malās atliktas spīdekļu koordinātas – rektascensija un deklinācija. Gar kartes vertikālo malu atlikta deklinācija, kas palielinās no lejas uz augšu, virzienā uz debess ziemeļpolu, kura atrašanās vietu iezīmē Polārzvaigzne. Lai karti noorientētu atbilstoši debess spīdekļu izvietojumam, tā jātur tā, lai tās vertikālā mala būtu vērsta uz Polārzvaigzni. Gar kartes horizontālo malu atlikta rektascensija, kas palielinās virzienā no labās uz kreiso pusi, t.i. no rietumiem uz austrumiem – pretēji debess spīdekļu diennakts kustības virzienam. Detalizētas zvaigžņu kartes sauc par zvaigžņu atlantiem un izmanto vāji spīdošu debess objektu atrašanai. Zvaigžņu karti raksturo zvaigžņu kartes mērogs, t.i, cik centimetru vai milimetru atbilst vienam loka grādam.

    Zvaigžņu atlanta fragments

    Cik lieli pie debess ir zvaigznāji un kādi ir zvaigzņu savstarpējie attālumi? Lai to noteiktu, jāveic leņķiskie mērījumi. Aptuvenai leņķisko attālumu noteikšanai ērti izmantot rokas mērus. Ja roku tur izstieptu, tad mazais pirkstiņš redzams 1° lielā leņķī, īkšķis - 2°, dūre - 10°. Sprīža “garums” ir 15°, bet no īkšķa līdz mazajam pirkstiņam leņķiskais attālums ir 20°. Šādi mērot, Lielā Lāča kausa garums ir aptuveni viens sprīdis un dūre, jeb 25°. No horizonta līdz zenītam ir seši sprīži (90°), tikpat liels attālums pa horizontu šķir, piemēram, dienvidu punktu un rietumu punktu. Mazāku leņķisko attālumu mērīšanai var izmantot Sauli vai Mēnesi, kuru leņķiskais diametrs ir 0°,5.

    Leņķisko attālumu noteikšana pie debesīm

    Leņķa mērvienības

    Nosaukums Apzīmējums Saistība ar citām leņķa vienībām Saistība ar citām leņķa vienībām
    Loka grāds ° 1° = 60' = 3600'' 1° = 4m; 1h = 15°
    Loka minūte ' 1' = 60'' = 1°/60 1' = 4s; 1m = 15'
    Loka sekunde '' 1'' = 1' /60 = 1°/3600 1'' = 0,s067; 1s = 15''
    Saņem jaunākos piedāvājumus pirmais!